Piekrišana ir viens no 6. panta 1. punktā minētajiem likumīgas apstrādes pamatojumiem. To definē 4. panta 11. punkts; 7. pants nosaka tās nosacījumus, tostarp to, ka pārzinim jāspēj to uzskatāmi parādīt un ka to var atsaukt.
Datu subjekta piekrišana ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei.
Datu subjekta piekrišana savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem ir viens no pamatojumiem, uz kuru pamata apstrāde ir likumīga.
Ja piekrišanu dod rakstiskā deklarācijā, kas attiecas arī uz citiem jautājumiem, lūgumam dot piekrišanu jābūt skaidri atšķiramam no tiem, saprotamam, viegli pieejamam un skaidrā un vienkāršā valodā, un jebkura deklarācijas daļa, kas pārkāpj regulu, nav saistoša.
Datu subjekts var atsaukt piekrišanu jebkurā laikā, un par to viņš jāinformē, pirms viņš dod piekrišanu; atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot, un atsaukums neietekmē apstrādes likumību pirms atsaukuma.
Novērtējot, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā cita starpā to, vai līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai apstrādei, kas nav nepieciešama minētā līguma izpildei.
Nepārprotama piekrišana vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem atceļ īpašu kategoriju personas datu apstrādes aizliegumu, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka datu subjekts aizliegumu nevar atcelt.
Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim jāspēj to pierādīt, rakstisks lūgums jānorāda skaidri atšķiramā veidā, piekrišanu var atsaukt tikpat viegli kā dot, un līguma sasaiste ar nevajadzīgu piekrišanu nopietni liecina pret to, ka tā dota brīvi.Akts attēlos
Termina “personas dati” definīcija ir “jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”, proti, datu subjektu; pārzinis viens pats vai kopīgi ar citiem nosaka apstrādes nolūkus un līdzekļus, un apstrādātājs apstrādā personas datus pārziņa vārdā.
Citi definētie termini ir, piemēram, “apstrāde”, “profilēšana”, “pseidonimizācija”, “piekrišana”, “personas datu aizsardzības pārkāpums”, “ģenētiskie dati”, “biometriskie dati”, “veselības dati”, “galvenā uzņēmējdarbības vieta” un “pārrobežu apstrāde”.
Personas dati attiecas uz fizisku personu, proti, datu subjektu; pārzinis nosaka to apstrādes nolūkus un līdzekļus, un apstrādātājs tos apstrādā pārziņa vārdā.Akts attēlos
Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens pamatojums:
a) piekrišana vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
b) nepieciešamība līgumam ar datu subjektu (vai pasākumiem pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas);
c) nepieciešamība pārzinim piemērojama juridiska pienākuma izpildei;
d) nepieciešamība datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālu interešu aizsardzībai;
e) nepieciešamība uzdevumam sabiedrības interesēs vai pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai; vai
f) nepieciešamība pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai.
Leģitīmās intereses atkāpjas, ja svarīgākas ir datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši bērna, un uz tām nevar atsaukties publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.
Pamatojumi c) un e) balstās uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kurus dalībvalstis var precizēt.
Apstrāde ir likumīga tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no sešiem pamatojumiem; leģitīmās intereses atkāpjas, ja datu subjekta intereses ir svarīgākas, un uz tām nevar pamatoties publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.Akts attēlosJa apstrāde jaunā nolūkā nepamatojas ne uz piekrišanu, ne uz tiesību aktu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, pārzinis izvērtē vismaz piecus faktorus, lai pārliecinātos, vai jaunais nolūks ir savietojams ar sākotnējo.Akts attēlos
Ja apstrāde balstās uz piekrišanu, pārzinim jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis.
Ja piekrišanu lūdz rakstiskā deklarācijā, kas attiecas arī uz citiem jautājumiem, lūgumam jābūt skaidri atšķiramam, saprotamam, viegli pieejamam un izteiktam skaidrā un vienkāršā valodā.
Datu subjekts var piekrišanu atsaukt jebkurā laikā tikpat viegli, kā to sniedza, neietekmējot iepriekšējo apstrādi, un viņš par to iepriekš jāinformē.
Novērtējot, vai piekrišana ir brīvi sniegta, maksimāli ņem vērā, cita starpā, vai līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas apstrādei, kas līguma izpildei nav nepieciešama.
Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, kā arī ģenētisko datu, biometrisko datu fiziskas personas unikālai identifikācijai, veselības datu un datu par dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.
Regulas 9. panta 2. punkts šo aizliegumu atceļ desmit gadījumos:
a) nepārprotama piekrišana, ja vien Savienības vai dalībvalsts tiesību akti to neizslēdz;
b) nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesības, ja to atļauj tiesību akti vai koplīgums ar garantijām;
c) vitālas intereses, ja datu subjekts fiziski vai juridiski nespēj dot piekrišanu;
d) noteiktas bezpeļņas struktūras attiecībā uz to locekļiem un personām, kas ar tām regulāri sazinās;
e) dati, ko datu subjekts acīmredzami ir publiskojis;
f) likumīgas prasības un tiesas, tām pildot savus uzdevumus;
g) būtiskas sabiedrības intereses;
h) medicīna un veselības vai sociālā aprūpe;
i) sabiedrības veselība; un
j) arhivēšana, pētniecība vai statistika.
Gadījumi g)–j) katrs balstās uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem ar garantijām (medicīnas un aprūpes gadījumā arī uz līgumu ar veselības aprūpes speciālistu).
Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētiskajiem datiem, biometriskajiem datiem vai veselības datiem.
Īpašu kategoriju personas datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav piemērojams kāds no desmit 9. panta 2. punktā minētajiem gadījumiem, katrs ar saviem nosacījumiem.Akts attēlos
Datu subjektam ir tiesības panākt savu personas datu dzēšanu bez nepamatotas kavēšanās, ja ir piemērojams viens no sešiem pamatojumiem, tostarp:
dati vairs nav nepieciešami nolūkiem, kādiem tie tika vākti;
piekrišana ir atsaukta, un apstrādei nav cita likumīga pamata;
datu subjekts iebilst saskaņā ar 21. pantu (21. panta 1. punkta gadījumā tikai tad, ja apstrādei nav svarīgāka leģitīma pamata); vai
dati ir apstrādāti nelikumīgi.
Pārzinis, kas datus ir publiskojis, veic saprātīgus pasākumus, lai par pieprasījumu informētu citus pārziņus, kas tos apstrādā.
To nepiemēro, ciktāl apstrāde ir vajadzīga:
vārda un informācijas brīvībai;
juridiska pienākuma izpildei;
uzdevumam sabiedrības interesēs vai oficiālu pilnvaru īstenošanai;
sabiedrības veselībai;
arhivēšanas, pētniecības vai statistikas nolūkiem ar 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem; vai
likumīgām prasībām.
Ja ir piemērojams viens no sešiem pamatiem, datu subjektam ir tiesības uz dzēšanu bez nepamatotas kavēšanās, ja vien apstrāde nav vajadzīga kādam no 17. panta 3. punktā minētajiem nolūkiem.Akts attēlos