Pāriet uz saturu
Eureka Vispārīgā datu aizsardzības regula
LV valoda

Jautājumi un atbildes

Eureka atbildes

Vai VDAR attiecas uz uzņēmumiem ārpus ES?

Var attiekties. To piemēro apstrādei saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietā Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā.

Uz pārzini vai apstrādātāju, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, regula attiecas, ja tas apstrādā Savienībā esošu datu subjektu personas datus un apstrāde ir saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu viņiem neatkarīgi no tā, vai jāmaksā, vai ar viņu uzvedības novērošanu, ciktāl tā notiek Savienībā.

Šādam pārzinim vai apstrādātājam, izņemot noteiktus gadījumus, rakstiski jāieceļ pārstāvis Savienībā.

Vai VDAR attiecas uz privātpersonām to privātajā dzīvē?

Neattiecas uz apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.

18. apsvērumā šāds pasākums aprakstīts kā tāds, kas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, un kā piemēri minēta korespondence, adrešu sarakstu turēšana, kā arī sociālā tīklošanās un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.

Tajā piebilsts, ka regulu tomēr piemēro pārziņiem vai apstrādātājiem, kas nodrošina personas datu apstrādes līdzekļus šādiem personiskiem vai mājsaimnieciskiem pasākumiem.

Kas ir personas dati?

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”).

Identificējama persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem vai tiešsaistes identifikatoru, vai uz faktoriem, kas raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, ģenētiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei.

Saskaņā ar 26. apsvērumu pseidonimizēti dati, kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz personu, ir personas dati; uz anonīmu informāciju regula neattiecas.

Tiesa ir interpretējusi šo normu; saite Judikatūra panta lapā ved uz tās spriedumiem.

Kādi ir VDAR galvenie principi?

Tie noteikti 5. pantā. Personas dati:

  • tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un pārredzamā veidā;
  • tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un tos turpmāk neapstrādā ar šiem nolūkiem nesavietojamā veidā;
  • ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams;
  • ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti;
  • tiek glabāti identificējamā veidā ne ilgāk kā nepieciešams, ar izņēmumiem arhivēšanas, pētniecības un statistikas nolūkiem; un
  • tiek apstrādāti, nodrošinot atbilstošu drošību.

Pārzinis ir atbildīgs par atbilstību un var to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).

Kas ir leģitīmās intereses?

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu apstrāde ir likumīga, ja tā ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus, uz to nevar balstīties.

47. apsvērumā norādīts uz datu subjekta saprātīgām gaidām, un kā piemēri minēta krāpšanas novēršana un tiešā tirgvedība.

Tiesa ir interpretējusi šo normu; saite Judikatūra panta lapā ved uz tās spriedumiem.

Vai drīkst apstrādāt veselības datus vai citus sensitīvus datus?

Regulas termins ir īpašu kategoriju personas dati (9. panta virsraksts: “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde”).

Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, kā arī ģenētisko datu, biometrisko datu fiziskas personas unikālai identifikācijai, veselības datu un datu par dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde, ja vien nav piemērojams kāds no desmit 9. panta 2. punktā minētajiem gadījumiem.

Starp tiem ir:

  • nepārprotama piekrišana (ja vien Savienības vai dalībvalsts tiesību akti to neizslēdz);
  • nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesības, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums;
  • vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;
  • dati, ko datu subjekts acīmredzami publiskojis;
  • likumīgas prasības; un
  • sabiedrības intereses, veselības un pētniecības nolūki uz tiesību aktu pamata, nodrošinot garantijas.

Cik ilgā laikā pārzinim jāatbild uz pieprasījumu?

Pārzinis informē datu subjektu par darbību, kas veikta pēc pieprasījuma saskaņā ar 15.–22. pantu, bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas.

Vajadzības gadījumā šo laikposmu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, ņemot vērā pieprasījumu sarežģītību un skaitu; pārzinis viena mēneša laikā informē datu subjektu par pagarinājumu, norādot kavēšanās iemeslus.

Ja pārzinis pieprasījumu neizpilda, tas viena mēneša laikā paskaidro iemeslus un informē par iespēju iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē un vērsties tiesā.

Vai pieprasījums ir maksas?

Parasti nē. Informāciju saskaņā ar 13. un 14. pantu, kā arī saziņu un darbības saskaņā ar 15.–22. pantu un 34. pantu nodrošina bez maksas.

Ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to atkārtotā rakstura dēļ, pārzinis var pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, vai atteikties izpildīt pieprasījumu; pierādīšanas pienākums par šo raksturu ir pārzinim.

Par visām papildu kopijām, ko pieprasa datu subjekts, pārzinis var pieprasīt saprātīgu maksu, pamatojoties uz administratīvajām izmaksām.

Vai varu saņemt savu datu kopiju?

Jā. Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz viņu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, piekļūt datiem un informācijai, piemēram, par:

  • nolūkiem;
  • saņēmējiem;
  • glabāšanas laikposmu, ja iespējams;
  • jebkādu pieejamo informāciju par avotu; un
  • 22. panta 1. un 4. punktā minētās automatizētās lēmumu pieņemšanas esību.

Pārzinis nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju; ja pieprasījums iesniegts elektroniski, atbildi sniedz plaši izmantotā elektroniskā formā, ja vien datu subjekts nav lūdzis citādi.

Tiesības saņemt kopiju nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt citu personu tiesības un brīvības.

Vai man ir tiesības “tikt aizmirstam”, un kad tās neattiecas?

17. pants paredz tiesības uz dzēšanu, kuras tā virsrakstā sauktas arī par tiesībām “tikt aizmirstam”.

Pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēš personas datus, ja ir piemērojams kāds no sešiem pamatojumiem, piemēram:

  • dati vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tie vākti;
  • piekrišana ir atsaukta, un nav cita juridiska pamata; vai
  • dati ir apstrādāti nelikumīgi.

Tiesības neattiecas uz gadījumiem, ciktāl apstrāde ir vajadzīga:

  • vārda un informācijas brīvībai;
  • juridiska pienākuma izpildei;
  • uzdevumam sabiedrības interesēs vai oficiālu pilnvaru īstenošanai;
  • sabiedrības veselībai;
  • arhivēšanai, pētniecībai vai statistikai ar 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem; vai
  • likumīgām prasībām.

Vai varu iebilst pret tiešo tirgvedību?

Jā. Ja personas datus apstrādā tiešās tirgvedības nolūkos, datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā iebilst, arī pret profilēšanu, ciktāl tā ir saistīta ar šādu tiešo tirgvedību.

Pēc iebilduma personas datus šādiem nolūkiem vairs neapstrādā. Datu subjekta uzmanību uz šīm tiesībām skaidri vērš, vēlākais, pirmajā saziņā, un tās izklāsta skaidri un atsevišķi no jebkādas citas informācijas.

Vai dators var pieņemt lēmumu par mani pats?

Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz viņu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami viņu ietekmē.

Tas neattiecas uz gadījumiem, kad lēmums:

  • ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini;
  • ir atļauts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kas paredz piemērotus aizsardzības pasākumus; vai
  • pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

Līguma un piekrišanas gadījumā pārzinis nodrošina vismaz tiesības:

  • panākt cilvēka līdzdalību;
  • paust savu viedokli; un
  • apstrīdēt lēmumu.

Kad, kam un cik ātri jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu?

Pārzinis bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundas pēc tam, kad tam kļuvis zināms par pārkāpumu, paziņo par to uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta saskaņā ar 55. pantu, ja vien nav ticams, ka pārkāpums varētu radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

Vēlākam paziņojumam pievieno kavēšanās iemeslus. Apstrādātājs bez nepamatotas kavēšanās paziņo pārzinim.

Ja ir ticams, ka pārkāpums varētu radīt augstu risku, pārzinis bez nepamatotas kavēšanās paziņo par to arī datu subjektam, ja vien nav izpildīts kāds no 34. panta 3. punkta nosacījumiem.

Pārzinis dokumentē katru pārkāpumu.

Vai katram uzņēmumam jāuztur apstrādes darbību reģistrs?

Ne katram. Katrs pārzinis reģistrē tā pakļautībā veiktās apstrādes darbības, un katrs apstrādātājs uztur reģistru par visām pārziņa vārdā veikto apstrādes darbību kategorijām.

Reģistru uztur rakstiski, tostarp elektroniskā formā, un pēc pieprasījuma dara pieejamu uzraudzības iestādei.

Tas neattiecas uz uzņēmumu vai organizāciju, kurā nodarbināti mazāk nekā 250 darbinieki, ja vien tā veiktā apstrāde:

  • varētu radīt risku datu subjektu tiesībām un brīvībām;
  • nav gadījuma rakstura; vai
  • ietver īpašu kategoriju datus vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem.

Kam vajadzīgs datu aizsardzības speciālists?

Pārzinis un apstrādātājs to ieceļ, ja:

  • apstrādi veic publiska iestāde vai struktūra, izņemot tiesas, tām pildot savus uzdevumus; vai
  • to pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā, vai ietver īpašu kategoriju datu vai personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.

Citos gadījumos tie var to iecelt, un tiem tas jādara, ja to prasa Savienības vai dalībvalsts tiesību akti.

Latviešu valodas versijas c) apakšpunktā ir vārds “vai”, kā labots ar 2018. gada 23. maija kļūdu labojumu (OV L 127, 2. lpp.); sākotnēji publicētajā tekstā bija “un”.

Kad vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību?

Ja apstrādes veids, jo īpaši izmantojot jaunas tehnoloģijas, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu.

Tas jo īpaši vajadzīgs šādos gadījumos:

  • sistemātiska un plaša personisko aspektu izvērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un uz kuras pamata pieņem lēmumus, kas rada tiesiskas vai līdzīgi būtiskas sekas;
  • īpašu kategoriju datu vai personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; un
  • publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

Uzraudzības iestādes publisko sarakstu ar apstrādes darbībām, kurām novērtējums ir vajadzīgs.

Vai personas datus drīkst nosūtīt uz ASV vai citām trešām valstīm?

Pantos nav minēta neviena valsts; vieni un tie paši nosacījumi attiecas uz visām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Nosūtīšanu var veikt, ja Komisija ir nolēmusi, ka valsts, kāda tās teritorija vai konkrēts sektors vai organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni.

Ja šāda lēmuma nav, pārzinim vai apstrādātājam jāsniedz atbilstošas garantijas, piemēram, saistošie uzņēmuma noteikumi vai standarta datu aizsardzības klauzulas, un jābūt pieejamām īstenojamām datu subjekta tiesībām un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Ja nav ne viena, ne otra, nosūtīšanu var veikt tikai uz kādas 49. panta atkāpes pamata, piemēram, ar nepārprotamu piekrišanu pēc informēšanas par iespējamiem riskiem.

Kas nodrošina VDAR izpildi?

Katra dalībvalsts paredz vienu vai vairākas neatkarīgas publiskas iestādes (“uzraudzības iestāde”), kas ir atbildīgas par regulas piemērošanas uzraudzību.

Katra no tām darbojas savas dalībvalsts teritorijā; tās uzdevumos ietilpst regulas piemērošanas uzraudzība un izpilde un sūdzību izskatīšana, un tās pilnvarās ietilpst administratīvo naudas sodu uzlikšana.

Pārrobežu apstrādes gadījumā galvenās uzņēmējdarbības vietas vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas iestāde rīkojas kā vadošā uzraudzības iestāde.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, kuras sastāvā ir katras dalībvalsts vienas uzraudzības iestādes vadītājs un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, nodrošina regulas konsekventu piemērošanu. Datu subjekti var vērsties arī tiesā.

Kur varu iesniegt sūdzību?

Katrs datu subjekts, kurš uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj regulu, var iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, jo īpaši tajā dalībvalstī, kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta.

Šī iestāde informē par sūdzības izskatīšanas gaitu un rezultātu. Ja kompetentā iestāde sūdzību neizskata vai trīs mēnešu laikā neinformē datu subjektu, datu subjekts var vērsties tiesā pret to.

Iespējams vērsties tiesā arī pret pārzini vai apstrādātāju, un rīkoties var pilnvarot bezpeļņas struktūru.

Cik lieli var būt naudas sodi?

Administratīvajiem naudas sodiem katrā konkrētā gadījumā jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

Par 83. panta 4. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēram, par pārziņa un apstrādātāja pienākumiem saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu, var piemērot naudas sodu līdz EUR 10 000 000 vai uzņēmuma gadījumā līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma, piemērojot lielāko summu.

Par 83. panta 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem, piemēram, par apstrādes pamatprincipiem, datu subjektu tiesībām, nosūtīšanu un rīkojuma neizpildi, var piemērot naudas sodu līdz EUR 20 000 000 vai uzņēmumam līdz 4 %, piemērojot lielāko summu.

Vai varu prasīt kompensāciju?

Jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju.

Pārzinis, kas ir iesaistīts apstrādē, ir atbildīgs par kaitējumu, kas radīts ar apstrādi, kura pārkāpj regulu; apstrādātājs – tikai tad, ja tas nav izpildījis pienākumus, kas konkrēti adresēti apstrādātājiem, vai ir rīkojies ārpus pārziņa likumīgajiem norādījumiem vai pretēji tiem.

Jebkurš no tiem tiek atbrīvots no atbildības, ja pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, kas radījis kaitējumu.

Tiesa ir interpretējusi šo normu; saite Judikatūra panta lapā ved uz tās spriedumiem.

Vai VDAR ir regula vai direktīva, un vai valstu tiesībām joprojām ir nozīme?

Tā ir regula – Regula (ES) 2016/679. Tās nobeiguma formulā teikts, ka tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Valstu tiesībām ir nozīme, ja regula tām atstāj rīcības brīvību vai to prasa. Piemēram, dalībvalstis:

  • var pielāgot noteikumus apstrādei, kuras pamatā ir juridisks pienākums vai sabiedrības interešu uzdevums;
  • var noteikt zemāku vecumu bērna piekrišanai, bet ne zemāku par 13 gadiem;
  • saskaņo datu aizsardzību ar vārda un informācijas brīvību; un
  • paredz noteikumus par citām sankcijām.

Katra dalībvalsts arī paredz savu uzraudzības iestādi.

Kopš kura laika VDAR piemēro, un ko tā aizstāja?

To piemēro no 2018. gada 25. maija. Tā stājās spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ar to no 2018. gada 25. maija tika atcelta Direktīva 95/46/EK. Atsauces uz minēto direktīvu uzskata par atsaucēm uz regulu, un atsauces uz ar minētās direktīvas 29. pantu izveidoto darba grupu uzskata par atsaucēm uz Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju.

Kas ir “vienas pieturas aģentūra”?

Pantos šis vārds nav lietots; 127. un 128. apsvērumā lietots jēdziens “vienas pieturas aģentūras mehānisms”, kas attiecas uz sadarbību starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar pantiem pārziņa vai apstrādātāja galvenās uzņēmējdarbības vietas vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas uzraudzības iestāde ir kompetenta rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde attiecībā uz tā veikto pārrobežu apstrādi saskaņā ar 60. pantā paredzēto procedūru un ir tā vienīgais sadarbības partneris attiecībā uz šo apstrādi.

Cita iestāde var izskatīt lietu, kas attiecas tikai uz tās dalībvalsti, ja vien vadošā uzraudzības iestāde nenolemj lietu izskatīt pati. Šos noteikumus nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes vai privātas struktūras, rīkojoties, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu.

Vai VDAR attiecas uz žurnālistiem un pētniekiem?

Jā, ar iespējamiem izņēmumiem. Dalībvalstis ar tiesību aktiem saskaņo datu aizsardzību ar vārda un informācijas brīvību, un apstrādei žurnālistikas nolūkos vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes nolūkos tās paredz izņēmumus vai atkāpes no II–VII un IX nodaļas, ja tās vajadzīgas, lai saskaņotu abas tiesības.

Apstrādei zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos piemēro atbilstošas garantijas; Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt atkāpes no 15., 16., 18. un 21. pantā minētajām tiesībām, ciktāl šīs tiesības var padarīt neiespējamu vai būtiski kavēt konkrēto nolūku sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas.

Eureka pievieno saites un definīcijas…