Katrā dalībvalstī ir viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kas uzrauga un nodrošina regulas izpildi. Pārrobežu apstrādes gadījumā vadošā uzraudzības iestāde sadarbojas ar citām attiecīgajām iestādēm, un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija nodrošina konsekventu piemērošanu.
Katra dalībvalsts paredz vienu vai vairākas neatkarīgas publiskas iestādes, kas uzrauga regulas piemērošanu (51. panta 1. punkts), un katra uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, rīkojas pilnīgi neatkarīgi.
Katra uzraudzības iestāde ir kompetenta savas dalībvalsts teritorijā, bet ne attiecībā uz apstrādes darbībām, ko veic tiesas, tām pildot savus uzdevumus.
Pārrobežu apstrādes gadījumā pārziņa vai apstrādātāja galvenās uzņēmējdarbības vietas vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas uzraudzības iestāde ir kompetenta rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde un ir tā vienīgais sarunu partneris; 127. un 128. apsvērumā šī kārtība nosaukta “vienas pieturas aģentūras mehānisms”.
Korektīvās pilnvaras ietver brīdinājumus, rājienus, rīkojumus nodrošināt atbilstību, pagaidu vai galīgu ierobežojumu, tostarp apstrādes aizliegumu, datu plūsmas apturēšanu pie saņēmēja trešā valstī vai pie starptautiskas organizācijas un administratīvos naudas sodus saskaņā ar 83. pantu.
Vadošā uzraudzības iestāde iesniedz lēmuma projektu citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, un, ja kāda no tām četru nedēļu laikā izsaka būtisku un motivētu iebildumu, kuru vadošā iestāde neievēro, jautājumu nodod konsekvences mehānismā.
Eiropas Datu aizsardzības kolēģija pieņem saistošu lēmumu, ja attiecīgā uzraudzības iestāde ir cēlusi būtisku un motivētu iebildumu, ko vadošā uzraudzības iestāde nav ievērojusi vai ir noraidījusi kā nebūtisku vai nemotivētu, un citos 65. panta 1. punktā minētajos gadījumos (minētā punkta a) apakšpunkta formulējumu labojis 2018. gada 23. maija kļūdu labojums, OV L 127, 2. lpp.).
Kolēģija ir Savienības struktūra, kas ir tiesību subjekts, un to veido katras dalībvalsts vienas uzraudzības iestādes vadītājs un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai to attiecīgie pārstāvji.
Katrai uzraudzības iestādei ir visas 58. pantā minētās izmeklēšanas pilnvaras, korektīvās pilnvaras un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvaras, ievērojot atbilstošas garantijas, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procesu.Akts attēlos
Katra dalībvalsts nodrošina, ka par regulas piemērošanas uzraudzību ir atbildīga viena vai vairākas neatkarīgas publiskas iestādes (“uzraudzības iestāde”), lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības saistībā ar apstrādi un atvieglotu personas datu brīvu apriti Savienībā.
Katra uzraudzības iestāde sekmē regulas konsekventu piemērošanu, sadarbojoties ar citām uzraudzības iestādēm un Komisiju saskaņā ar VII nodaļu.
Dalībvalsts, kurā ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, norāda to, kas tās pārstāv kolēģijā.
Katra uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, rīkojas pilnīgi neatkarīgi.
Tās locekļi ir brīvi no tiešas vai netiešas ārējas ietekmes, ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus un amata pilnvaru laikā neiesaistās nevienā nesavietojamā profesionālā darbībā.
Dalībvalstis katrai uzraudzības iestādei nodrošina:
vajadzīgos cilvēkresursus, tehniskos un finanšu resursus, telpas un infrastruktūru;
savus darbiniekus, kuri ir tikai tās locekļu pakļautībā; un
atsevišķu, publisku gada budžetu ar finanšu kontroli, kas neietekmē tās neatkarību.
Katra uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi: tās locekļi ne no viena nepieņem norādījumus, un katra dalībvalsts nodrošina tai vajadzīgos resursus, darbiniekus un budžetu.Akts attēlos
Katra uzraudzības iestāde ir kompetenta savas dalībvalsts teritorijā pildīt uzdevumus un īstenot pilnvaras, kas tai uzticētas ar regulu.
Ja apstrādi veic publiskas iestādes vai privātas struktūras, rīkojoties, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, kompetenta ir attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde, un 56. pantu par vadošo uzraudzības iestādi nepiemēro.
Uzraudzības iestādes nav kompetentas uzraudzīt apstrādes darbības, ko veic tiesas, tām pildot savus uzdevumus.
Neskarot 55. pantu, pārziņa vai apstrādātāja galvenās uzņēmējdarbības vietas vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas uzraudzības iestāde ir kompetenta rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde attiecībā uz tā veikto pārrobežu apstrādi saskaņā ar 60. pantā paredzēto procedūru un ir tā vienīgais sarunu partneris attiecībā uz šo apstrādi.
Atkāpjoties no tā, katra uzraudzības iestāde ir kompetenta izskatīt tai iesniegtu sūdzību vai iespējamu pārkāpumu, ja jautājums attiecas tikai uz uzņēmējdarbības vietu tās dalībvalstī vai būtiski ietekmē datu subjektus tikai tās dalībvalstī.
Tā informē vadošo uzraudzības iestādi, kas trīs nedēļu laikā izlemj, vai izskatīs lietu saskaņā ar 60. pantu. Ja ne, lietu izskata iestāde, kas sniegusi informāciju.
Pārrobežu apstrādes gadījumā vada galvenās vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas iestāde, kas sagatavo lēmuma projektu kopā ar citām attiecīgajām iestādēm un, ja vienošanās netiek panākta, nodod jautājumu konsekvences mehānismā.Akts attēlos
Neskarot citus regulā paredzētos uzdevumus, katra uzraudzības iestāde savā teritorijā veic 57. panta 1. punktā uzskaitītos uzdevumus, tostarp:
uzrauga un nodrošina regulas piemērošanu;
veicina sabiedrības izpratni;
izskata sūdzības;
veic izmeklēšanu;
apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus; un
pilda jebkurus citus ar personas datu aizsardzību saistītus uzdevumus.
Tās uzdevumu izpilde datu subjektam un attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālistam ir bez maksas.
Ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, tā var pieprasīt saprātīgu maksu, pamatojoties uz administratīvajām izmaksām, vai atteikties rīkoties, un tai jāpierāda pieprasījumu šāds raksturs.
Katrai uzraudzības iestādei ir visas 58. panta 1.–3. punktā uzskaitītās izmeklēšanas, korektīvās un atļauju un konsultatīvās pilnvaras.
Tās ietver:
rīkojumus sniegt informāciju, datu aizsardzības revīzijas un piekļuvi personas datiem un telpām;
brīdinājumus, rājienus, rīkojumus nodrošināt atbilstību, pagaidu vai galīgu ierobežojumu, tostarp apstrādes aizliegumu, un administratīvos naudas sodus saskaņā ar 83. pantu; un
saistošo uzņēmuma noteikumu apstiprināšanu.
To īstenošanai piemēro atbilstošas garantijas, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procesu.
Dalībvalstis ar likumu var paredzēt papildu pilnvaras, kuru īstenošana nedrīkst kavēt VII nodaļas efektīvu darbību.
Vadošā uzraudzības iestāde sadarbojas ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, cenšoties panākt konsensu, un bez kavēšanās iesniedz tām lēmuma projektu.
Ja kāda no tām četru nedēļu laikā izsaka būtisku un motivētu iebildumu, kuru vadošā uzraudzības iestāde neievēro vai uzskata par nebūtisku vai nemotivētu, tā jautājumu nodod 63. pantā minētajam konsekvences mehānismam. Ja iebildumu nav, uzskata, ka visas iestādes piekrīt, un lēmums tām ir saistošs.
Vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu un paziņo to galvenajai vai vienīgajai uzņēmējdarbības vietai. Pārzinis vai apstrādātājs to izpilda visās savās uzņēmējdarbības vietās Savienībā.
Lēmumu par sūdzības noraidīšanu pieņem iestāde, kurai sūdzība iesniegta.
Pārrobežu apstrādes gadījumā vada galvenās vai vienīgās uzņēmējdarbības vietas iestāde, kas sagatavo lēmuma projektu kopā ar citām attiecīgajām iestādēm un, ja vienošanās netiek panākta, nodod jautājumu konsekvences mehānismā.Akts attēlos
a) ja attiecīgā uzraudzības iestāde ir cēlusi būtisku un motivētu iebildumu pret vadošās uzraudzības iestādes lēmuma projektu saskaņā ar 60. panta 4. punktu un vadošā uzraudzības iestāde nav to ievērojusi vai to ir noraidījusi kā nebūtisku vai nemotivētu;
b) ja ir pretēji viedokļi par to, kura iestāde ir kompetenta attiecībā uz galveno uzņēmējdarbības vietu; vai
c) ja kompetentā iestāde nepieprasa vai neievēro atzinumu saskaņā ar 64. pantu.
Kolēģija lemj viena mēneša laikā (termiņu var pagarināt par vienu mēnesi) ar divu trešdaļu balsu vairākumu, bet, ja to nepanāk, ar vienkāršu balsu vairākumu; lēmums ir saistošs attiecīgajām iestādēm.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkts ir tāds, kā to labojis 2018. gada 23. maija kļūdu labojums (OV L 127, 2. lpp.); sākotnēji publicētajā tekstā bija “vai vadošā iestāde ir noraidījusi šādu iebildumu”.
Ar konsekvences mehānismu kolēģija sniedz atzinumus par uzskaitītiem pasākumu projektiem un ar saistošiem lēmumiem izšķir strīdus starp uzraudzības iestādēm; steidzamos gadījumos iestāde var rīkoties pagaidu kārtā.Akts attēlos
Eiropas Datu aizsardzības kolēģija ir izveidota kā Savienības struktūra, kas ir tiesību subjekts, un to pārstāv tās priekšsēdētājs.
Kolēģijas sastāvā ir katras dalībvalsts vienas uzraudzības iestādes vadītājs un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai viņu attiecīgie pārstāvji; dalībvalsts, kurā ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, ieceļ kopīgu pārstāvi.
Komisija piedalās kolēģijas darbībās un sanāksmēs bez balsstiesībām. Lietās saskaņā ar 65. pantu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir balsstiesības tikai par lēmumiem, kas attiecas uz principiem un noteikumiem, kuri piemērojami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un pēc būtības atbilst regulas principiem un noteikumiem.
Kolēģijā darbojas uzraudzības iestāžu vadītāji un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs; tā rīkojas neatkarīgi un nodrošina regulas konsekventu piemērošanu.Akts attēlos