V nodaļa atļauj personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju tikai ar tās nosacījumiem: ja ir Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, atbilstošas garantijas vai, ja nav ne viena, ne otra, atkāpe īpašā situācijā.
Nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var veikt tikai tad, ja pārzinis un apstrādātājs ievēro V nodaļas nosacījumus, arī attiecībā uz tālāku nosūtīšanu, un visus tās noteikumus piemēro tā, lai netiktu mazināts regulā garantētais aizsardzības līmenis.
Nosūtīšanu var veikt, ja Komisija ir nolēmusi, ka trešā valsts, kāda tās teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni; tad nosūtīšanai nav vajadzīga nekāda īpaša atļauja.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, pārzinis vai apstrādātājs var nosūtīt personas datus tikai tad, ja tas ir sniedzis atbilstošas garantijas un datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas datu subjekta tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Garantijas, kurām nav vajadzīga īpaša uzraudzības iestādes atļauja, ir, piemēram, saistošie uzņēmuma noteikumi, Komisijas pieņemtas vai apstiprinātas standarta datu aizsardzības klauzulas un apstiprināti rīcības kodeksi vai sertifikācijas mehānismi kopā ar trešās valsts pārziņa vai apstrādātāja saistošām un īstenojamām saistībām.
Citām garantijām, jo īpaši līguma klauzulām starp pārzini vai apstrādātāju un pārzini, apstrādātāju vai saņēmēju trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, vajadzīga kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.
Ja nav ne lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ne atbilstošu garantiju, nosūtīšanu var veikt tikai ar kādu no 49. panta 1. punkta nosacījumiem, piemēram, ar nepārprotamu piekrišanu pēc informēšanas par iespējamiem riskiem, vai, ja tādu nav, ja nosūtīšana neatkārtojas, attiecas tikai uz ierobežotu datu subjektu skaitu un ir vajadzīga pārliecinošām leģitīmām interesēm, kuras nav mazāk svarīgas par datu subjekta interesēm, un ir piemērotas garantijas.
Trešās valsts tiesas spriedumu vai administratīvas iestādes lēmumu, kas prasa nosūtīt vai izpaust personas datus, var atzīt vai izpildīt tikai tad, ja tas pamatojas uz starptautisku nolīgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai dalībvalsti.
Personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju un jebkuru tālāku nosūtīšanu var veikt tikai ar V nodaļas nosacījumiem: ja ir lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ja tā nav, – atbilstošas garantijas, ja nav ne viena, ne otra, – atkāpe īpašā situācijā.Akts attēlos
Personas datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var nosūtīt tikai tad, ja pārzinis un apstrādātājs, ievērojot pārējos regulas noteikumus, izpilda V nodaļas nosacījumus, arī attiecībā uz tālāku nosūtīšanu uz citu trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Visus V nodaļas noteikumus piemēro, lai netiktu apdraudēts ar regulu garantētais fizisku personu aizsardzības līmenis.
Komisija ar īstenošanas aktu var nolemt, ka trešā valsts, kāda tās teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, jo īpaši ņemot vērā 2. punktā minētos elementus. Šādai nosūtīšanai tad nav vajadzīga nekāda īpaša atļauja.
Katrā lēmumā paredz periodisku pārskatīšanu vismaz reizi četros gados.
Ja aizsardzības līmenis vairs nav pietiekams, Komisija lēmumu vajadzīgajā apmērā atceļ, groza vai aptur bez atpakaļejoša spēka. Nosūtīšana saskaņā ar 46.–49. pantu joprojām ir iespējama.
Ja Komisija ir nolēmusi, ka trešā valsts, tās teritorija vai sektors vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, personas datus uz turieni var nosūtīt bez īpašas atļaujas.Akts attēlos
Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar 45. panta 3. punktu, pārzinis vai apstrādātājs var nosūtīt personas datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju tikai tad, ja tas ir sniedzis atbilstošas garantijas un datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas datu subjekta tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Regulas 46. panta 2. punktā uzskaitītas garantijas, kurām nav vajadzīga uzraudzības iestādes īpaša atļauja, piemēram, saistošie uzņēmuma noteikumi un standarta datu aizsardzības klauzulas. Citām garantijām, jo īpaši līguma klauzulām, vajadzīga kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, pārzinis vai apstrādātājs var nosūtīt personas datus tikai ar atbilstošām garantijām un tad, ja datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi; dažām garantijām nav vajadzīga īpaša atļauja, citām vajadzīga uzraudzības iestādes atļauja.Akts attēlos
Trešās valsts tiesas vai tribunāla spriedumu vai administratīvas iestādes lēmumu, ar ko pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai izpaust personas datus, var atzīt vai jebkādā veidā izpildīt tikai tad, ja tas pamatojas uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai dalībvalsti.
Tas neskar citus nosūtīšanas pamatus saskaņā ar V nodaļu.
Trešās valsts tiesas vai iestādes spriedumu vai lēmumu, kas prasa pārzinim vai apstrādātājam nosūtīt vai izpaust personas datus, var atzīt vai izpildīt tikai tad, ja tas pamatojas uz starptautisku nolīgumu, kas ir spēkā ar Savienību vai dalībvalsti.Akts attēlos
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstošu garantiju saskaņā ar 46. pantu, datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var nosūtīt tikai ar kādu no 1. punkta a)–g) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, piemēram, ja datu subjekts ir skaidri piekritis pēc tam, kad informēts par iespējamiem riskiem, vai ja tas vajadzīgs noteiktiem līgumiem vai svarīgu sabiedrības interešu dēļ.
Ja tie nav izpildīti, nosūtīšana ir iespējama tikai tad, ja:
tā neatkārtojas;
tā attiecas tikai uz ierobežotu skaitu datu subjektu;
tā ir vajadzīga pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, attiecībā uz kurām svarīgākas nav datu subjekta intereses vai tiesības un brīvības; un
pārzinis ir izvērtējis visus apstākļus un sniedzis piemērotas garantijas.
Pārzinis informē uzraudzības iestādi un datu subjektu.
Nosacījumus a)–c) un šo pēdējo pamatu nepiemēro darbībām, ko publiskas iestādes veic, īstenojot savas publiskās pilnvaras.
Ja nav ne lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ne atbilstošu garantiju, nosūtīšanu var veikt tikai ar vienu no septiņiem nosacījumiem, piemēram, ar datu subjekta nepārprotamu piekrišanu pēc informēšanas par riskiem vai ja tā vajadzīga līgumam vai likumīgām prasībām.Akts attēlosJa nav piemērojams neviens cits V nodaļas pamats, nosūtīšanu var veikt tikai tad, ja tā neatkārtojas, attiecas uz ierobežotu datu subjektu skaitu, ir vajadzīga pārliecinošām leģitīmām interesēm, kuras nav mazāk svarīgas par datu subjekta interesēm, un pārzinis ir novērtējis apstākļus un sniedzis piemērotas garantijas.Akts attēlos